Tradicionālie līdzekļu pārvaldītāji – tostarp 2. pensiju līmeņa pārvaldītāji – paļaujas uz faktu, ka cilvēki nesaprot finanšu lietas.
Viņi jums stāstīs, ka ir gudrākie finansisti pasaulē un pazīst finanšu tirgu kā savu kabatu. Tad viņi jums rādīs grafikus, kuros redzams, kā viņi apsteiguši konkurentus pēdējo 3 gadu vai 1 gada, vai 1 mēneša laikā.
Ja labi pameklē, izdevīgu periodu gandrīz vienmēr var atrast.
Šādi periodi, kuros viens konkrēts fonds apsteidz citus, patiešām gadās. Diemžēl statistika rāda, ka tā gandrīz vienmēr ir sagadīšanās.
Ja miljons cilvēku mestu monētu, tīri pēc varbūtības teorijas atrastos ap tūkstoš tādu, kas uzmestu ģerboni 10 reizes pēc kārtas. Ap trīsdesmit cilvēkiem izdotos uzmest ģerboni 15 reizes pēc kārtas.
Šie cilvēki varētu kļūt par pasaulsslaveniem monētu mešanas ekspertiem. Viņi varētu pārdot grāmatas par monētas mešanas metodēm vai pat uzsākt ieguldījumu fondu, kas spekulē par monētu mešanas rezultātiem.
Vai jūs viņiem uzticētu savu naudu?
Savā ziņā arī tradicionālie līdzekļu pārvaldītāji ir profesionāli monētu metēji.
Protams, daudzi pārvaldītāji tiešām tic, ka viņiem piemīt īpašs talants. Iluzorā pārākuma jeb illusory superiority tendence ir plaši izplatīta. Tā piemīt lielākajai daļai no mums. Mēs visi esam lieliski autovadītāji, vai ne?
Neļaujiet mārketinga apmānam aizsegt neērtu, bet statistiski pamatotu faktu:
Četrdesmit gadu laikā gandrīz 90% tradicionālo līdzekļu pārvaldītāju uzrāda zemāku ienesīgumu par tirgus indeksu (vidējo tirgus rezultātu).
Datu avots: Vanguard, “The Case for Indexing” April 2012; S&P SPIVA 2012 Report; The Power of Passive Investing, Wiley, 2011; forbes.com
Šiem vājajiem rezultātiem ir vairāki iemesli. Šajā blogā mēs tos apskatīsim sīkāk. Bet, lūk, šeit ir īss ieskats:
Vienus gadus priekšā izraujas vieni fondi, nākamos gadus – citi. Bet ilgtermiņā visi kopā ievērojami atpaliek no indeksa.
Neatlaidīgā salikto procentu aritmētika nozīmē – ja katru gadu nedaudz atpaliec no indeksa, ilgtermiņā nopelni daudz, daudz mazāk. Ieguldītāji, kuri uztic savu naudu tradicionālajiem līdzekļu pārvaldītājiem, ilgtermiņā parasti realizē ienesīgumu, kas ievērojami atpaliek no tirgus indeksiem.
Protams, dažiem pārvaldītājiem izdodas konsekventi apsteigt tirgu (uzmest 10 ģerboņus pēc kārtas). Bet vai jūs būsiet gana veiksmīgs, lai atrastu šos dažus starp visiem tiem, kas sevi sauc par labākajiem?
Vai arī, ja rezultāts ir atkarīgs no pārvaldītāju prasmēm – vai jūs patiesi domājat, ka Baltijas līdzekļu pārvaldītāji ir pieredzējušākie un prasmīgākie pasaulē?
Latvijas 2. pensiju līmeņa rezultāti šādu viedokli neapstiprina. Pēdējo 10 gadu laikā vidējais pensiju plāns uzrādījis vāju rezultātu, salīdzinot ar pasaules indeksiem.
Datu avoti (2017. g. 31. marta dati): manapensija.lv (vidējais ienesīgums iegūts, sverot plānus pēc pašreizējā aktīvu apjoma); vanguard.co.uk, Bloomberg (indeksu dati); Eiropas indekss: 50% MSCI Europe, 25% Barclays Euro Government Float Adjusted Bond Index, 25% Barclays Euro Non-Government Float Adjusted Bond Index; Pasaules indekss: 50% MSCI World, 50% Barclays Global Aggregate Bond Index
Nav sakritība, ka Latvijas 2. pensiju līmenis ir ar augstākajām pārvaldīšanas izmaksām attīstītajās valstīs (2016. gadā tie bija 40 miljoni eiro).
Jūsu līdzekļu pārvaldītājs jums par šo statistiku nestāstīs. Tā vietā jums piedāvās – ieguldiet pie mums vai uzspiediet “like” mūsu Facebook lapai, un varēsiet loterijā vinnēt telefonu vai jauku ceļojumu uz Itāliju.
INDEXO pieeja ir citāda. Mēs neapgalvojam, ka esam gudrāki nekā citi vai, ka apsteigsim tirgus vidējos rezultātus. Gandrīz nevienam tas neizdodas.
Mēs piedāvāsim jums ieguldījumu indeksu fondos, kuri nodrošina tirgus vidējo rezultātu pirms izmaksām. Un tad mēs strādāsim, lai šīs izmaksas – gan mūsu, gan starpnieku – būtu pēc iespējas zemākas.
Mēs ne centa neieguldīsim dārgos, tradicionāli pārvaldītos fondos. Mēs ne centa neieguldīsim mūsu pašu pārvaldītos fondos, kā mēdz darīt lielās bankas. Mēs publicēsim visas izmaksas, lai jūs zinātu, kas tiek atskaitīts no jūsu uzkrājuma.
Apskatiet kalkulatoru mūsu mājas lapā, lai redzētu, cik jums ilgtermiņā varētu ietaupīt tāda maza komisiju atšķirība kā 0,75 % gadā.
Tikko būsim saskaņojuši visus sava ieguldījumu plāna nosacījumus un varēsim par tiem stāstīt, tā arī darīsim. Pašreiz varam vien teikt, ka mūsu ieguldījumu plāns būs vienkāršs, caurspīdīgs un piedāvās zemākās iespējamās izmaksas.
Lai gan indeksu fondi tirgū ir bijuši jau kopš 1974. gada, tikai pēdējā laikā sabiedrība sāk izrauties no tradicionālo līdzekļu pārvaldītāju apmāna. Šobrīd jau 35 % no ASV ieguldījumu fondu līdzekļiem ir ieguldīti tieši pasīvi pārvaldītos fondos.
Kā esot teicis Abrahams Linkolns: “Visu tautu var apmuļķot uz neilgu laiku, daļu tautas var apmuļķot uz ilgu laiku, bet visu tautu uz ilgu laiku apmuļķot nav iespējams.”
Nākamajā rakstā par dažādajām izmaksām, kuru dēļ ieguldītājam ir tik grūti saņemt saprātīgu daļu no akciju tirgus kopējā ienesīguma.
INDEXO cīnās par labāku finanšu vidi Latvijā. Piedāvājam pirmos modernos, zemu izmaksu pensiju plānus Latvijā.
Ja Tev rodas jautājumi, komentē zemāk vai raksti mums uz [email protected]!
Lai uzzinātu vairāk par INDEXO pensiju plāniem, spied šeit.
Ja raksts likās interesants un vēlies turpināt sevi izglītot finanšu jautājumos, spied šeit, lai pierakstītos jaunumiem un saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!