Pašreizējās ekonomiskās situācijas ilgtermiņa ietekmi ir grūti prognozēt, un vadības pašreizējās cerības un aplēses var atšķirties no faktiskajiem rezultātiem.

Jauni standarti un interpretācijas

Standarti un grozījumi, kas pirmo reizi stājās spēkā pārskata gadā

• Ienākumi pirms paredzētās pamatlīdzekļu izmantošanas, Apgrūtinošie līgumi - līguma izpildes izmaksas, Atsauce uz SFPS Konceptuālo ietvaru - 16. SGS, 37. SGS un 3. SFPS šaura apjoma grozījumi un ikgadējie SFPS uzlabojumi 2018. - 2020. gada ciklam - grozījumi 1. SFPS, 9. SFPS, 16. SFPS un 41. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī). 

16. SGS grozījumi aizliedz uzņēmumam atskaitīt no pamatlīdzekļu objekta izmaksām jebkādus ieņēmumus, kas saņemti, pārdodot preces, kas ražotas, kamēr uzņēmums sagatavo aktīvu tā paredzētajai lietošanai. Ieņēmumi no šādu objektu pārdošanas kopā ar to ražošanas izmaksām tagad tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumam jāizmanto 2. SGS, lai novērtētu šīs izmaksas. Izmaksās netiek iekļauts pārbaudāmā aktīva nolietojums, jo tas nav gatavs paredzētajai lietošanai. 16. SGS grozījumi arī precizē, ka uzņēmums "pārbauda, vai aktīvs darbojas pareizi", kad tas novērtē aktīva tehnisko un fizisko veiktspēju. Aktīva finansiālie rādītāji nav nozīmīgi šim novērtējumam. Līdz ar to pamatlīdzeklis var darboties, kā to paredzējusi vadība, un tam tiek aprēķināts nolietojums, pirms tas ir sasniedzis vadības gaidītos darbības rādītājus.

37. SGS grozījumi precizē jēdziena "līguma izpildes izmaksas" nozīmi. Grozījumos paskaidrots, ka līguma izpildes tiešās izmaksas ietver līguma izpildes papildus izmaksas; un citas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar izpildi. Grozījumi arī precizē, ka, pirms tiek izveidoti atsevišķi uzkrājumi apgrūtinošam līgumam, uzņēmums atzīst visus vērtības samazināšanās zaudējumus, kas radušies līguma izpildei izmantotajiem aktīviem, nevis aktīviem, kas paredzēti šim līgumam.

3. SFPS tika grozīts, lai atsauktos uz 2018. gada finanšu pārskatu konceptuālajām pamatnostādnēm, lai noteiktu, kas uzņēmējdarbības apvienošanā ir aktīvs vai saistības. Pirms grozījumiem 3. SFPS atsaucās uz 2001. gada finanšu pārskatu konceptuālajām pamatnostādnēm. Turklāt 3. SFPS tika pievienots jauns izņēmums saistībām un iespējamām saistībām. Izņēmums nosaka, ka attiecībā uz dažiem saistību un iespējamo saistību veidiem uzņēmumam, kas piemēro 3. SFPS, tā vietā jāatsaucas uz 37. SGS vai 21. SFPIK, nevis uz 2018. gada konceptuālo regulējumu. Bez šī jaunā izņēmuma uzņēmums būtu atzinis dažas saistības uzņēmējdarbības apvienošanā, kuras tas neatzītu saskaņā ar 37. SGS. Tāpēc uzreiz pēc iegādes uzņēmumam būtu bijis jāpārtrauc šādu saistību atzīšana un jāatzīst peļņa, kas neatspoguļo ekonomiskos ieguvumus. Tika arī precizēts, ka pircējam iegādes datumā nav jāatzīst iespējamie aktīvi, kā noteikts 37. SGS.

Grozījumi 9. SFPS nosaka, kuras maksas jāiekļauj 10% pārbaudē finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanai. Izmaksas vai maksas var maksāt trešajām personām vai aizdevējam. Saskaņā ar grozījumiem trešajām personām maksātās izmaksas vai maksas netiks iekļautas 10% pārbaudē.

Ilustratīvais 13. piemērs, kas pievienots 16. SFPS, tika grozīts, lai izslēgtu ilustrāciju ar iznomātāja maksājumiem par iznomāta īpašuma uzlabojumiem. Grozījumu mērķis ir novērst jebkādas iespējamās neskaidrības par nomas stimulu uzskaiti.

1. SFPS pieļauj atbrīvojumu, ja meitasuzņēmums piemēro SFPS vēlāk nekā tā mātesuzņēmums. Meitasuzņēmums var novērtēt savus aktīvus un saistības uzskaites vērtībās, kas tiktu iekļautas tā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, pamatojoties uz mātesuzņēmuma pārejas datumu uz SFPS, ja netika veiktas korekcijas konsolidācijas procedūru ietvaros un uzņēmējdarbības apvienošanas, kurā mātesuzņēmums iegādājās meitas uzņēmumu, seku rezultātā. 1. SFPS tika grozīts, lai ļautu uzņēmumiem, kuri izmantojuši šo 1. SFPS atbrīvojumu, novērtēt arī kumulatīvās pārvērtēšanas atšķirības, izmantojot mātesuzņēmuma uzrādītās summas, pamatojoties uz mātesuzņēmuma pārejas datumu uz SFPS. Ar grozījumiem 1. SFPS iepriekš minētais atbrīvojums tiek attiecināts uz kumulatīvām valūtas pārrēķinu starpībām, lai samazinātu izmaksas tiem, kas pirmo reizi piemēro SFPS. Šie grozījumi attieksies arī uz asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuri izmantojuši to pašu 1. SFPS atbrīvojumu.

Tika atcelta prasība uzņēmumiem neiekļaut nodokļu naudas plūsmas, nosakot patieso vērtību saskaņā ar 41. SGS. Šo grozījumu mērķis ir saskaņot ar standarta prasību diskontēt pēcnodokļu naudas plūsmas.

• Grozījumi 16. SFPS - Nomas līgumu koncesijas, kas saistītas ar Covid-19 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. aprīlī vai vēlāk). 2020. gada maijā tika izdoti 16. SFPS grozījumi, kas paredz nomniekiem iespēju izmantot atbrīvojumu no standarta prasības novērtēt, vai ar Covid-19 saistītas koncesijas, kuru rezultātā tika samazināti nomas maksājumi, kas veicami 2021. gada 30. jūnija vai pirms šī datuma, ir nomas līguma izmaiņa (modification). 2021. gada 31. marta standarta grozījumi nosaka atbrīvojuma izmantošanas termiņa pagarinājumu no 2021. gada 30. jūnija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Jaunajiem standartiem un grozījumiem nav būtiskas ietekmes uz Koncerna/Sabiedrības finanšu pārskatiem.

Standarti un grozījumi, kas stājas spēkā pirmo reizi pārskata periodos, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk vai kas nav apstiprināti lietošanai ES 

• Grozījumi 1. SGS un 2. SFPS prakses paziņojums: Grāmatvedības politiku atklāšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 1. SGS tika grozīts, lai pieprasītu uzņēmumiem atklāt informāciju par būtiskām grāmatvedības politikām, nevis nozīmīgas grāmatvedības politikas. Grozījumi sniedza būtisku grāmatvedības politiku informācijas definīciju. Grozījumi arī precizēja, ka grāmatvedības politikas informācija var tikt uzskatīta par būtisku tādā gadījumā, ja bez šīs informācijas finanšu pārskatu lietotāji nevarētu saprast citu finanšu pārskatos iekļautu būtisku informāciju. Grozījumos sniegti grāmatvedības politikas informācijas, kas, visticamāk, tiks uzskatīta par būtisku uzņēmuma finanšu pārskatiem, ilustratīvi piemēri. Turklāt 1. SGS grozījumi precizēja, ka nebūtiska informācija par grāmatvedības politiku nav jāatklāj. Tomēr, ja tā tiek atklāta, tai nevajadzētu padarīt neskaidru būtisku grāmatvedības politikas informāciju. Papildus tika grozīts arī SFPS 2. prakses paziņojums "Būtiskuma spriedumu pieņemšana", lai sniegtu norādījumus par to, kā piemērot būtiskuma jēdzienu grāmatvedības politikas informācijas atklāšanai.

• Grozījumi 8. SGS: Grāmatvedības aplēšu definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 8. SGS precizēja, kā uzņēmumiem ir jānošķir grāmatvedības politikas izmaiņas no izmaiņām grāmatvedības aplēsēs.

• Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kas izriet no viena darījuma - Grozījumi 12. SGS (stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk). 12. SGS grozījumi nosaka, kā uzskaitīt atlikto nodokli tādiem darījumiem kā, piemēram, noma un ekspluatācijas pārtraukšanas saistības. Noteiktos apstākļos uzņēmumi ir atbrīvoti no atliktā nodokļa atzīšanas, kad tie pirmo reizi atzīst aktīvus vai saistības. Iepriekš bija zināma neskaidrība par to, vai atbrīvojums attiecas uz tādiem darījumiem kā noma un ekspluatācijas pārtraukšanas saistības - darījumi, kuros tiek atzīts gan aktīvs, gan saistības. Grozījumi precizē, ka atbrīvojums netiek piemērots un ka uzņēmumiem ir jāatzīst atliktais nodoklis attiecībā uz šādiem darījumiem. Grozījumi nosaka, ka uzņēmumiem jāatzīst atliktais nodoklis par darījumiem, kuru sākotnējās atzīšanas brīdī rodas vienādas ar nodokli apliekamās un atskaitāmās pagaidu atšķirības.

• Grozījumi 16. SFPS - Noma: Nomas saistības pārdošanas un saņemšanas atpakaļnomā darījumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Grozījumi attiecas uz pārdošanas un saņemšanas atpakaļnomā darījumiem, kuri atbilst 15. SFPS pārdošanas atzīšanas prasībām. Grozījumi nosaka, ka pārdevējam/nomniekam turpmāk jānovērtē saistības, kas izriet no darījuma, tādā veidā, lai tas neradītu peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar tā paturētajām lietošanas tiesībām. Tas nozīmē peļņas vai zaudējumu atzīšanas atlikšanu arī gadījumos, ja nomas saistības iekļauj mainīgus maksājumus, kas nav atkarīgi no indeksa vai likmes.

• Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa - Grozījumi 1. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti lietošanai ES). Šie grozījumi precizē, ka saistības tiek klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības atkarībā no tiesībām, kas pastāv pārskata perioda beigās. Saistības ir ilgtermiņa, ja uzņēmumam ir būtiskas tiesības pārskata perioda beigās atlikt norēķinus vismaz uz divpadsmit mēnešiem. Vadlīnijas vairs neprasa, lai šīs tiesības būtu beznosacījuma. 2022. gada oktobra grozījumi noteica, ka aizdevuma nosacījumi, kas jāievēro pēc pārskata datuma, neietekmē parāda klasifikāciju kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības pārskata datumā. Vadības plāni par to, vai tā pēc gada beigām izmantos tiesības atlikt norēķinus, neietekmē saistību klasifikāciju. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa, ja kāds nosacījums ir pārkāpts pārskata datumā vai pirms tā, pat ja pēc pārskata perioda beigām aizdevējs ir saņēmis atbrīvojumu no šī nosacījuma. Un otrādi, aizņēmums tiek klasificēts kā ilgtermiņa, ja aizņēmuma nosacījumi (kovenanti) tiek pārkāpti tikai pēc pārskata datuma. Turklāt grozījumi precizē klasifikācijas prasības parādiem, ko uzņēmums varētu nokārtot, konvertējot tos pašu kapitālā. "Norēķins" ir definēts kā saistību dzēšana ar naudu, citiem resursiem, kas ietver saimnieciskos labumus, vai paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Ir izņēmums attiecībā uz konvertējamiem instrumentiem, kurus varētu pārvērst pašu kapitālā, bet tikai tiem instrumentiem, kuru konvertēšanas iespēja ir klasificēta kā pašu kapitāla instruments kā atsevišķa saliktā finanšu instrumenta sastāvdaļa.

Aplēses un spriedumi

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politiku piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību summas, ieņēmumus un izdevumus. Aplēšu un ar tām saistīto pieņēmumu pamatā ir vēsturiskā pieredze un dažādi citi faktori, kuri tiek uzskatīti par saprātīgiem attiecīgajos apstākļos un kuri kopumā veido pamatu lēmumu pieņemšanai par aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kuru nav iespējams noteikt, izmantojot citus avotus. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm.

Aplēses un ar tām saistītie pieņēmumi tiek regulāri pārbaudīti. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tajā periodā, kurā attiecīgās aplēses tiek pārskatītas, ja izmaiņas ietekmē tikai attiecīgo periodu, vai arī periodā, kad aplēses tiek pārskatītas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē gan kārtējo, gan nākamos periodus.

Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgie spriedumi un aplēses tiek izmantotas attiecībā uz:

• ieguldījumu meitas sabiedrību kapitālos atgūstamās vērtības novērtējumu (Sabiedrība);

• līgumu iegādes izmaksu un amortizācijas termiņu (Koncerns un Sabiedrība);

• maksājumiem ar akcijām (Koncerns un Sabiedrība).

Pamatlīdzekļu tekošā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tās ir radušās.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, un iekļauti tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tie radušies.

Līdzdalība meitas un asociētajās sabiedrībās (Sabiedrība)

Ieguldījumi meitas sabiedrībās (t.i., sabiedrībās, kurās Sabiedrībai pieder vairāk kā 50% pamatkapitāla vai kuras tas kontrolē kādā citā veidā) tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. 

Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījumi meitas sabiedrībās tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Saņemtās dividendes no meitas sabiedrībām tiek atzītas tad, kad Sabiedrībai rodas likumīgas tiesības tās saņemt.

Asociētās sabiedrības ir sabiedrības, kurās Sabiedrībai ir būtiska ietekme vai kopīga kontrole.  Parasti Sabiedrībai pieder no 20% līdz 50% balsstiesīgo akciju. Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās sākotnēji tiek atzīti iegādes vērtībā un turpmāk novērtēti pēc pašu kapitāla metodes.

Ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi no monetārajiem posteņiem ir starpība starp posteņu amortizēto pašizmaksu funkcionālajā valūtā perioda sākumā, kas koriģēta par pārskata perioda laikā atzītajiem procentu ieņēmumiem/izdevumiem pēc efektīvās procentu likmes un saņemtajiem/veiktajiem maksājumiem, un posteņu amortizēto pašizmaksu ārvalstu valūtā perioda beigās, kas konvertēta pēc perioda beigās ECB publicētā eiro atsauces kursa.

Ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti visaptverošo ienākumu pārskatā. Pārskata perioda beigās Koncernam un Sabiedrībai nav aktīvu vai saistību ārvalstu valūtās.

Klasifikācija

Finanšu aktīvi sākotnējās atzīšanas brīdī tiek klasificēti vienā no šādām kategorijām:

• Amortizētajā iegādes vērtībā vērtēti finanšu aktīvi;

• Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.

Finanšu aktīvu atzīšana un klasifikācija augstāk minētajās kategorijās balstās uz abiem zemāk noradītajiem

faktoriem:

• Koncerna un Sabiedrības izvēlēto biznesa modeli finanšu aktīvu pārvaldīšanā;

• Finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas pazīmēm.

Finanšu aktīvu novērtē amortizētajās iegādes izmaksās, ja ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

• finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un

• finanšu aktīva līgumiskie noteikumi paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi. 

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā.

Prasības pret finanšu institūcijām tiek klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, ja tiek ievēroti šādi kritēriji:

• tie tiek turēti uzņēmējdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir sasniegts, iekasējot līgumiskās naudas plūsmas;

• to līgumiskās naudas plūsmas veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par atlikušo pamatsummu;

• Koncerns un Sabiedrība tos sākotnējā atzīšanas brīdī nenosaka kā patiesajā vērtībā novērtētus finanšu aktīvus ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.

Finanšu aktīvi, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā un uz tiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanās modelis.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Uz šādiem finanšu instrumentiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanās prasības:

• Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā.

Finanšu instrumentiem, kas ietilpst vērtības samazināšanās modeļa darbības jomā, zaudējumu atlīdzība par paredzamajiem kredītzaudējumiem tiek aprēķināta šādi:

• Finanšu instrumenti bez būtiska kredītriska pieauguma kopš sākotnējās atzīšanas (vai finanšu instrumenti, kuriem tiek uzskatīts, ka tiem ir zems kredītrisks) - paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti par summu, kas atbilst 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem,

• Finanšu instrumenti bez vērtības samazināšanās, bet ar būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti par summu, kas vienāda ar paredzamajiem kredītzaudējumiem mūža laikā,

• Finanšu instrumenti ar vērtības samazināšanos - paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti tādā apmērā, kas vienāds ar paredzamajiem kredīta zaudējumiem mūža laikā.

Kredītzaudējumi ir starpība starp visām līgumā noteiktajām naudas plūsmām, kas ir jāatmaksā saskaņā ar līgumu, un visām naudas plūsmām, kuras Koncerns un Sabiedrība plāno saņemt (t.i., visiem naudas iztrūkumiem), diskontējot ar sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai kredīta koriģēto efektīvo procentu likmi par finanšu aktīviem, kas iegādāti vai izdoti ar vērtības samazināšanos). Koncerns un Sabiedrība novērtē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līgumiskos nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas, pagarināšanu, pārdošanas un līdzīgas iespējas), izmantojot paredzamo šī finanšu instrumenta darbības laiku. Šīs naudas plūsmas ietver naudas plūsmas, kas rodas, pārdodot nodrošinājumu vai citus kredīta uzlabojumus, kas ir neatņemama līguma noteikumu sastāvdaļa.

Koncerns un Sabiedrība uzskata, ka zaudējumi no vērtības samazināšanās aktīviem, kas ietilpst paredzamo kredītzaudējumu modeļa darbības apjomā, ir nebūtiski. Tas pamatojams ar to, ka uzkrātie ieņēmumi ir pret trīs pārvaldītajiem pensiju plāniem ar norēķinu īsi pēc finanšu gada beigām, savukārt pārējie finanšu aktīvi pamatā ir prasības pret kredītiestādēm uz pieprasījumu un līdz ar to šo prasību termiņa īsums nozīmē nebūtisku kredītrisku.

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos

Finanšu aktīvus, kas ir klasificēti kā novērtēti patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos, veido ieguldījumi kapitāla instrumentos. 

Kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas atbilst kapitāla definīcijai no emitenta viedokļa; tas ir, instrumenti, kas neietver līgumsaistības maksāt un kas pierāda atlikušo lidzdalibu emitenta neto aktīvos. Kapitāla instrumentu piemēri ir parastās akcijas. Koncerns un Sabiedrība novērtē visus ieguldījumus kapitāla instrumentos patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos. Dividendes, kad tās veido atdevi no šādiem ieguldījumiem, un Koncernam un Sabiedrībai ir nodibinātas tiesības tās saņemt, tiek atzītas pelņā vai zaudējumos.

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Visas finanšu saistības tiek atzītas patiesajā vērtībā, un aizņēmumu gadījumā, atskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas procentus nesošās finanšu saistības tiek atzītas amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot EPL (efektīvās procentu likmes) metodi. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, kad saistību atzīšana tiek pārtraukta, kā arī izmantojot EPL metodi. Amortizētā iegādes vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā visas iegādes atlaides vai prēmijas, kā arī maksas vai izmaksas, kas ir neatņemama EPL sastāvdaļa. EPL amortizācija tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos aprēķinā kā neto procentu ienākumi.

Amortizētajā pašizmaksā novērtētās saistības ietver saistības pret kreditoriem.

Ieskaitīšana

Finanšu aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita un neto summu uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt un Koncernam un Sabiedrībai ir nolūks veikt neto norēķinus vai pārdot aktīvu un nokārtot saistības vienlaicīgi.

Operacionālais risks

Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku, bet neieskaitot stratēģijas un reputācijas risku. Operacionālais risks ir viens no pašiem būtiskākajiem Koncerna darbībai piemītošajiem riskiem, un to Sabiedrība pārvalda saskaņā ar Sabiedrības izstrādātu Operacionālā riska pārvaldīšanas politiku.

Reputācijas risks

Reputācijas risks ir risks, ka Koncerna pārvaldīto ieguldījumu plānu dalībniekiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām Koncerna darbībā ieinteresētām personām var veidoties negatīvs viedoklis par Koncernu, un tas var negatīvi ietekmēt Koncerna spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt Koncerna pārvaldāmos ieguldījumu plānus. Sabiedrības valde rūpīgi seko līdzi Koncerna reputācijai un riska faktoriem. 

Darbības atbilstības risks

Darbības atbilstības risks ir risks, ka Koncernam var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret to var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties tās reputācija, jo Koncerns neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Sabiedrības valde rūpīgi seko izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī Koncerna iekšējo kontroles procesu darbībai, lai nodrošinātu darbības atbilstību esošajiem normatīvajiem aktiem un laicīgi sagatavotos nepieciešamajām darbības izmaiņām nākotnē.

Deleģēšanas risks

Deleģēšanas risks ir iespēja ciest zaudējumus deleģēto Koncerna un Sabiedrības pakalpojumu sniedzēju nolaidības vai nepilnīgas pakalpojumu sniedzēju kontroles dēļ, kas rezultējas ar neefektīvu vai nekvalitatīvu deleģētā pakalpojuma izpildi vai normatīvā akta pārkāpumu.

Informācijas tehnoloģiju un sistēmu risks

Šis risks ir ar informācijas sistēmu funkcionēšanu saistīta Koncerna varbūtēja nespēja pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt kādu savu saistību vai funkciju izpildi un saistītais risks, ka Koncernam var rasties zaudējumi/ papildu izdevumi neapmierinošu informācijas tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes rezultātā. Koncerns pārvalda šo risku saskaņā ar Sabiedrības izstrādātiem Informācijas sistēmas un personas datu aizsardzības noteikumiem.

Koncerns kontrolē savu likviditātes risku, uzturot atbilstošu naudas un naudas ekvivalentu daudzumu. Lai nodrošinātu pietiekošu naudas līdzekļu atlikumu, Koncerns regulāri plāno savu naudas plūsmu, kā arī analizē faktiskās izpildes rādītājus. 

Stratēģiskais un biznesa risks

Stratēģiskais un biznesa risks ir iespēja ciest zaudējumus, kas rodas, pieļaujot kļūdas Koncerna stratēģisko darbību un attīstību (stratēģisko, biznesa vadību) noteicošu lēmumu pieņemšanā. Vadība šo risku pārvalda, pieņemot būtiskus stratēģiskos lēmumus nevis vienpersoniski, bet konsultatīvi valdes sēžu ietvaros, kā arī pēc vajadzības konsultējoties ar Sabiedrības padomi.

Kapitāla pietiekamība 

Sabiedrība nodrošina pietiekamu pašu kapitāla apmēru, lai spētu kompensēt zaudējumus, kas tiktu nodarīti klientiem Sabiedrības vainas dēļ. Nepieciešamā pašu kapitāla apmērs tiek noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu Nr. 575/2013. Skatīt 25. pielikumu.